Karaoke vēsture

Karaoke ir viens no populārākajiem izklaides veidiem, tā visiem dāvā daudz jautrības, bet dziedātājiem – arī apmierinājuma sajūtu, turklāt tā ir labs peļņas avots. Tikai Japānā ar karaoke katru gadu tiek nopelnīti miljardi dolāru, nemaz nerunājot par visu pasauli. Kā tad īsti karaoke ir radusies un kam par to jāsaka paldies?

Pats termins “karaoke” ir izveidojies no divu japāņu vārdu “空 [カラ] kara – tukšums” un “オーケストラ oke, kas ir saīsinājums no vārda okesutura – orķestris” saplūšanas un burtiski nozīmē “tukšs orķestris”. Savukārt mēs pazīstam karaoke kā izklaidi, kuras pamatā ir populāru dziesmu dziedāšana, izmantojot elektroniskās ierīces (ekrānu, mūzikas aprīkojumu, mikrofonu), kad tiek atskaņots tikai bekvokāls un muzikālais pavadījums.

Karaoke kā atpūtas veids ir radusies Japānā, 20. gadsimta otrajā pusē. Japāņu muzikants Daisuke Inoue ļoti mocījās ar nošu un melodiju iegaumēšanu, visu laiku jauca tās un pat aizmirsa. Tas, protams, radīja viņam neērtas situācijas uzstāšanās laikā. Taču Daisuke nepadevās, jo no agras bērnības mīlēja mūziku un savu dzīvi nevarēja pat iedomāties bez tās, un tāpēc 1971. gadā izdomāja ierīci, kura varēja atskaņot mūziku bez vārdiem, un viņš šo aparatūru sāka ņemt līdzi uz koncertiem. Diemžēl tajā laikā neviens, izņemot koncerta apmeklētājus, jauninājumu nenovērtēja.

Jau vēlāk, palīdzot vietējam biznesmenim atstāt iespaidu uz partneriem svarīgā neformālas tikšanās reizē, Daisuke ierakstīja dažas sevišķi veiksmīgas kompozīcijas, kuru pavadījumā biznesmenim patika dziedāt Daisukes bārā, un atdeva tās biznesmenim. No idejas visi bija sajūsmā. Pateicīgais uzņēmējs palūdza ierakstīt vēl dažas kompozīcijas, bet atjautīgais Daisuke nolēma paplašināt muzikālo sortimentu un uzstādīt aparatūru vairākos savas dzimtās pilsētas Kobe bāros. Tagad tajos varēja izvēlēties kompozīciju, iemetot aparātā monētu, un nodziedāt savu iemīļoto dziesmu neredzama akomponētāja pavadījumā. Izklaide ļoti ātri kļuva populāra, un pats Daisuke sāka pelnīti nebūt ne to mazāko naudiņu. Taču diemžēl Daisuke nebija sevišķi godkārīgs un nenoformēja savu izgudrojumam patentu, kas varētu nest viņam peļņu katru gadu. Neskatoties uz to, viņš nepameta savu darbu, uzrakstīja grāmatu un bija gana laimīgs, dzīvojot dzimtajā Kobē, pašā kalna virsotnē ar savu ģimeni un astoņiem suņiem. Bet katru vakaru viņš organizēja karaoke sacensības.

1999. gadā žurnāls Time par šo izgudrojumu iekļāva Daisuke Inoue 20. gadsimta visizcilāko Āzijā dzimušo cilvēku sarakstā, kopā ar Dalai Lamu un Mahatmu Gandiju. Taču vispasaules slavu un pagodinājumus viņš tā arī nesaņēma. Vienīgais, ar ko tika atzīmēts Daisuke izgudrojums, bija Šnobela prēmija, kuru viņam pasniedza 2004. gadā. Ikgadējā Šnobela prēmija tiek piešķirta cilvēkiem, kas iepriekšējā gadā nākuši klajā ar oriģinālam idejām vai īpatnējiem pētījumiem. Patiesībā tā ir parodija, oficiāli saucas Ig Nobel Prize, bet tomēr šo prēmiju piešķir īsti Nobela prēmijas laureāti. Daisuke Inoue tika apbalvots kā cilvēks, kas atklājis cilvēcei jaunu paņēmienu, kā iemācīties izturēties vienam pret otru ar pacietību, samierinoties ar citu briesmīgo dziedāšanu un pilnīgu muzikālās dzirdes trūkumu.

Taču vislielākā balva piemiņai par Daisuke Inoue izgudrojumu ir tas, ka cilvēki arī šodien jautri pavada laiku, ar prieku dziedot karaoke un uzskatot to par vienu no vislabākajiem laika pavadīšanas veidiem draugu un tuvu cilvēku lokā.